Dzeja

Es pateicos, Tev Dievs!

Es pateicos, Tev Dievs

par visu, kas man dots —

Gan to, kas ir kā balva,

gan manis pašas pelnīts taisnīgs sods…

Es pateicos, Tev Dievs

par katru jaunu dienu,

kad savu sāpi vaļā veru

un atkal kopā sienu…

Es pateicos, Tev Dievs

par cilvēkiem, kas blakus;

Par to, ka baidījušies nav

tie līdzās iet pa taku…

Es pateicos, Tev Dievs

par zemi brīnišķo un krāšņo;

Par laukiem, mežiem, upēm

un Tavu roku dāsno.

Es pateicos, Tev Dievs

par debesīm, ko devi,

ka cilvēks sevi aizmirsdams,

var otram dot caur Tevi.

Es pateicos, Tev Dievs,

ka manā dzīvē esi —

un brīžos vieglos, grūtos

Tu mani sev uz rokām nesi…

Es pateicos, Tev Dievs

par Gaismu mūžīgo,

kas plūst caur laiku, telpu

ar Tavu apgaroto elpu.

Es pateicos, Tev Dievs!

Laiks parādīs…

Laiks parādīs, kas bijis labs un vērtīgs,

kas bijis lieks, bet kas ir bijis svētīgs;

Laiks nospriegos un skaņos visas stīgas,

laiks ierindos, vai izsvītros no lielās līgas…

Laiks vētīs visas draudzības un laimes

un sasauks kopā visas radu saimes;

Laiks sašķetinās dziju krāsās —

bet dažreiz izšķirs arī divas māsas…

Laiks parādīs vai tiešām esi spējis

ar savu dvēseli, ar miesu un ar garu –

to uzdevumu, kuru Dievs tev atvēlējis

uz zemes piepildīt un saprast Viņa varu.